LAIKA PULKSTSNIS

Šodien stāvot ārā, paskatījos debesīs un uz mirkli plašumā, dziļumā un lielā kopumā izjutu cik patiesībā dzīve ir īsa. Dievs dod mums iespēju iekšējo un savstarpējo moku, ciešanu, un sāpju katlā ieraudzīt, atrast un būt skaistajā, vieglajā, mīļajā!
Cik daudz mēs izniekojam savu laiku pilnīgi nevajadzīgām lietām, darbībām, izjūtām, rīcībām, domām? Cik daudz mēs tērējam laiku niekiem, izskaidrošanās, saprašanā, panākšanā?
Lai būtu priekā un laimīgi – tādiem vienkārši vajag būt.
Mums tam atvēlēts ir tik maz laika. Dzīvē kaut ko iemācīties un bieži neatliek laika tajā pabūt, padzīvot, jo skrējienā esam kam svarīgam paskrējuši garām.
Kāpēc cilvēki gatavi sāpināt sevi un citus? Skaistāk taču ir būt harmonijā un mīlestībā!
Ko nes ārišķības, izlikšanās, visas maskas, ko uzliekam sev?
Tas katra patieso Dvēseli nospiež, liek sāpēt, sarauties un nīkt. Katrs cilvēks iekšēji ir daudz savādāks nekā domā. Tur iekšā, dziļi ir patiesa, dziļa un bezgalīga Mīlestība!
Kāpēc izniekot savu laiku un dzīvi, lai no tā aizietu?

• Pieņemiet visu, kas ar Jums notiek!

• Piedodiet tiem, kas dara pāri!

• Pateicaties par visu, kas Jums ir!

• Mīliet sevi un visu apkārt!

Katru elpas vilcienu - katru minūti un mirkli!!!
Sīkumos, naidā, lepnībā Dvēsele saplīst un sadalās mazās drumstalās. Ārpus laika un telpas-Mūžībā-Mīlestībā tā atkal savienojas, kļūst vesela, vienota un gaiša!
Mīliet paši sevi un visu sev apkārt!!! Mirdza 26.12.2012

PĀRDOMAS PAR ATTĪSTĪBU

Esmu nonākusi pie tā, kad esmu nolēmusi pastāstīt par savu darbību un mācībām, ko esmu smēlusies no sava skolotāja L.Aktavio.

Domāju, kas neļauj man (cilvēkiem) paskatīties, atvērties plašumiem, tālāk no savas komforta robežas, tālāk no sava prāta spējām, tālāk no acu skata, tālāk no visa ierastā?
Saskatīt koka lapiņu, bet redzēt, ko vairāk, just. Galvenais šo koka lapiņu nepārtaisīt, ko cenšās darīt visi. Aktīvi dien dienā un masveidā.
Līdzīgi kā helikopters, kad paceļas un griežas propellers, atstājot uz zemes ar vien lielākus apļus vai, kad akmeni iemet ūdenī un zīmējas apļi. Beigās viss vienkārši saplūst, bez robežām. Kad helikopters ir ļoti augstu, tas ir visur, debesīs. Vai akmens, nogrimstot dzelmē, ļauj visam saplūst bez robežām.
Tāpat arī man, prāts kā akmens visumā un viņš zīmē apļus, robežas cik tālu spēju saprast. Kas man ļaus saplūst, vai prāts, kas velk uz leju vai sastindzina, vai mīlestība, kas ļauj lidot?
Vai tās ir bailes vai neuzticība? Mīlestības trūkums, neļaušanās, kas tur šajā aplī? Mīlestības trūkums!
Es jūtos iestrēgusi. Vai tā ir komforta robeža, kas neļauj virzīties, pakāpties?
Tas tiešām ir komforts, bet komforts rodas no prāta ierobežojuma sapratnē. No vēlmju fiziskām izpausmēm, kas bieži vien ir zemas, pliekanas, ģimeniskas, saimnieciskas, norobežotas, piesārņotas......

Cik tādu apļu pasaulē ir, pa kuriem cilvēki maļas? Tādi apļi ir visa cilvēka dzīve, kamēr viņš ir uz zemes. Tikai katram cita salikuma, daudzuma un intensitātes. Pa kuriem apļiem dzīvojot cilvēkam ir labi? Mīlestībā!!!
Vai tie, kas atrodas atšķirīgos apļos spēj saprasties? Principā apļi visiem vieni pamatā, bet daudzos salikumos, krāsās, garšās, aktivitātēs. Saprasties jau var, tikai cik cilvēki tajā vēlas manīties un attīstīties?
Kas ir attīstība- sapratne un mainīšanās? Kāpēc cilvēks iznīcina visu dzīvo? Tāpēc, ka savā būtībā viņš ir vājš, nepilnīgs- pārpildīts ar bailēm, tādēļ vajag justies pārākam caur izpausmēm.
Kas ir aiz tā, ko es saprotu? Visums, plašums, mīlestība, gaisma? Man jau ar šo ir par daudz. Vai patiesībā ar šo man ir ērti?!

Kas man savā dzīvē ir jādara? Jāmainās citā kvalitātē!
Visu laiku vēlos saprast, bet šķiet, ka vienīgā atbilde ir - vairot mīlestību pret sevi un visumu. Kāpēc cilvēks vēlas ko vairāk, kad patiesībā viss ir tik vienkārši un skaisti? Vēlmes pēc piepildījuma un to nepiepildījums........tas dzen.
Kāpēc dabā ir tik daudz indīgu augu, mošķu? Ir gaišie spēki un tumšie. Savādāk pazustu jēga attīstībai. Kāpēc Dievs ir radījis tik daudz ko, kas var kaitēt cilvēkam?
Cilvēks ir lielākais sušķis savās izdarībās un samaitātībā, kurš jādzen postā, lai attīstītos uz mīlestību. Es domāju indīgas ogas, augļus. Lai mācītu cienīt? Drīzāk cīnīties! Ja nebūs pelnījis, viņš pie tiem augļiem nenonāks:).
Vai nepietiek ar to, ko cilvēks pats spēj radīt sev kaitējot? Katrs pierod pie sevis un tad vajadzīgs spogulis- apkārtne.
Kāpēc vienā vietā ir zemestrīces un otrā nav? Kāpēc vienā vietā dzīvo malārijas mušas vai odi, citā nē? Tautas iedzimst pēc saviem sakrājumiem un karmām.
Kāpēc ir tuksnesis, kur nekas neaug? Vai tas parāda cilvēkiem, kāda ir viņu Dvēsele bez mīlestības? Viena vienīga bezgalīga smilts! Laba doma!

Kāpēc pasaule ir tā sadalījusies? Attīstība, daudzveidība.
Kāpēc cilvēki dzīvo bez apzināšanās? Tā nav. Ir apzināšanās lielāka un mazāka, bet ir. Uz vietas stāvēšana nepastāv.
Kas cilvēkus vada pa maldiem? Tikai viņu deformētais prāts un novirzītā apziņa, dzīves uzskati, rakstura īpašības( iedzimtības).
Kāpēc cilvēkam silts patīk labāk kā auksts? Tāpēc, ka ir labais un ļaunais- izjūtu sadalījums un tā robeža plāna. Esot dušā, priecājos un tīksminos, kā silts ūdens samīļo ķermeni. Domāju, kāpēc tāpat nevaru justies ar vēsāku ūdeni, pat ne aukstu?

Piemēram, vardi tas neskar- tā cilvēks Dievam izveidots, tādas ir viņa šūnas. Jā, pirmais ir šoks, bet, kad saplūst ar to, kad nepretojas, pazūd atšķirība.Silts, auksts, labs, slikts? Arī tāda spēja cilvēkam piemīt- atslēgt izjūtu pasauli un tad nejūt neko. Tas ir viens no auras 7 ķermeņiem, to var noņemt un ar ķermeni var darīt jebko-nejutīs. Šīs spējas var ietrenēt. Viss šai dzīvē ir treniņš. Tas, ko atkārtojam daudz reizes un bieži, arī notiek un piepildās! Kur atrodas apziņa vai uzmanība, tas notiek un piepildās!

LIKUMSAKARĪBAS- VIELMAIŅA

Dzīvē, visumā ir tāda likumsakarība, ka cilvēkam jāmācās saprast sevi un visuma enerģiju mijiedarbību. Visvieglāk to sākt iepazīt ir no sevis, vērojot notiekošos procesus pašam sevī. Vislabāk to var izdarīt, vērojot, kas notiek organismā no tā, ko tu ēd. Tas vistiešāk ir saistīts ar tava ķermeņa darbību, dzīvi un pašsajūtu. Vienādā mērā tava dzīve atkarīga no izjūtām, domām un rīcībām. Un otra daļa ir ēdiens, kuru tu lieto, un no tā veidojas tava fiziskā ķermeņa darbība- vielmaiņa.
Šie abi procesi- enerģētika un fiziskā organisma darbība arī sastāda tavas dzīves upes plūsmu.
Šajā plūsmā savukārt mijas un savstarpēji saistītas ir visu cilvēku dzīves virzības upes. Tāpēc, paskatoties plašāk uz pasaules uzbūvi, izrādās, mēs cilvēki, daba un visi, kas dzīvo uz zemes, ir viens vesels apstākļu kopums, ko veidojis augstākais saprāts Visumā.
Un tajā darbojas likumi, kuri šīs dzīvības procesus vada un veido. Vadīti tie tiek tikai vienā virzienā, lai cilvēks iemācītos saprast, kas ir pozitīvais, mīlestība un kā tajā dzīvot. Apzinātībā!

Savā "es" būtībā!

Savukārt šie pamatprocesi ir atkarīgi no enerģētiskiem sakrājumiem- karmām. Un tā viss ir savstarpēji saistīts un sastāda ļoti sarežģītu procesu mehānismu.


Varam apskatīt un saprast sev tuvāko mehānismu. Viss, ko mēs ēdam, pārstrādājas mūsu organismā un sastāda vielmaiņas procesus. No vielmaiņas procesiem ir atkarīga mūsu ķermeņa darbība, tātad garastāvoklis, veselība, izdalītais šajā procesā enerģijas daudzums un kvalitāte.
Pavēro savas izjūtas pēc tam, kad esi paēdis! Teiksim kādu pusstundu pēc tam. Kāda sajūta ir tavā ķermenī? Tu jūties možs, darbīgs, dzīvespriecīgs, maigs, mīlošs, vēlies daudz lietas dzīvē darīt un arī spēj to darīt. Vai ir saūjtas gluži pretājas- jūties noguris, apātisks, dusmīgs vai noguris, ir vēlēšanās pagulēt vai pasēdēt un visu atlikt uz vēlāku? Garstāvoklis pliekans, nīgrs, kūtrs. Svarīgi kādu laiku vērot tieši procesu, kādus produktus lietojot, kā tu pēc tam jūties. Un produktus, no kā rodas nogurums, vajag izņemt no ikdienas ēdienreizēm uz kādu laiku. Šāda pētījuma laikā aug un veidojas mūsu apziņa.
Jo pats procesu mehānisms ir tāds, kad vispirms cilvēks dara un pēc tam no izdarītā rodas sekas. Tātad no apēstajiem produktiem veidojas vielmaiņas reakcija organismā un tas liek sevi iepazīt, tādā veidā vērojam un iepazīstam sevi un procesus sevī un mijiedarbību ar pasauli. Ja vēlamies justies moži, enerģiski un labi, tad jāizzin, kādi produkti tev tajā palīdz. Tā veidojam apzinātus procesus, ko radam un veidojam sevī.
Un tas liek disciplinēties vēlmēm, prātam un apziņai, ja ēdīsim savai vielmaiņai neatbilstošus produktus, tad jutīsimies slikti un ķermeņa darbība būs novirzīta vai bremzēta. Tātad iegūstot sapratni par vēlamiem procesiem, nākas disciplinēt savu apziņu un ierobežot savas vēlmes. Apziņas izaugsme ir tajā, kad apzinamies …..cēloņu- seku likumu.
Vispirms daram un tad ir sekas procesos. Vai sekas nes vēlamo vai nē? No tā ir atkarīgas tavas nākamās darbības izvēles. Tās tevi virza uz vēlamiem mērķiem vai virza projām no tiem? To var saprast ik pa laikam pārejot dzīves virzības procesu analīzi. To vēlams darīt teiksim nedēļas laikā, mēneša laikā, pusgada laikā, gada un vairāku gadu laikā.

Veicot šādu analīzi, pārskati dzīves procesus, vai tie virzās tev nosprausto mērķu virzienā vai gluži pretēji, neskatoties uz tavām neatlaidīgām vēlmēm.


Lai apzināti veidotu un virzītos dzīvē uz sev vēlamiem mērķiem un dzīves apstākļiem, nepieciešams saprast šo darbību un seku likumus. Tāpēc jāiepazīst procesi sevī un visumā. Jo vairāk iepazīstam šo likumsakarību darbību, jo vairāk ir iespējas dzīvi virzīt tur, kur vēlies un tā kā vēlies. Būt savai dzīvei saimniekam un noteicējam. Nevis plūst pa dzīves procesiem tā, kā dzīve tos virza. Tad tajos procesos piedalās ļoti daudzi ārpasaules un ikdienas sakrājumu faktori- sabiedrības programmu vadīti.

MANA SARUNA AR SKOLNIECI

S: Paldies Jums, Skolotāj, par prieku un visu skaisto šajā dzīvē! Gaišu Jums vakaru! Sirsnībā!


S: Īsi pēc mūsu sarunas man piedāvāja darbu. Pateicība no sirds! Mēģināšu. Lai Dievs Jūs svētī un vada!


Es: Paldies! Cik svētī, tik arī slāna! Lai izdodas!


S: Piedodiet, lūdzu, par visu! Paldies!


Es: Un tā ir visiem, jo vairāk svētī, jo vairāk slāna, tāpēc kad, jo vairāk slāna, jo vairāk svētī!


S: Tad sanāk, ka tikai jāslāna? Tad tikai arī izmaiņas ir. Jocīgs radījums ir cilvēks, pa labam nesaprot. Paldies!


Es: Nu tāds sušķis viņš ir, baro un uztur daudzus sušķus savās visuma telpās. Slāna jau tos sušķus, bet cilvēkam tas jāspēj pieņemt, iemīlēt un no viņiem atteikties. Tad sušķi nevar to turēt (Mīlestības enerģijas ir augstākās vibrācijas)- vai atdalās, vai izšķīst. Tad slānīt būs mazāk vajadzība. Visu laiku notiek cīņa starp labajiem un sušķiem par cilvēka Dvēseli, kuri ar viņa paša atļauju var iemājot un saņemt enerģiju. Cilvēks pats labprātīgi pievēršas tam un kalpo. Tas ir katra paša izvēlē no Dieva cilvēkam dots.


S: Bieži vien liekās- vai tiešām izvēle ir dota? Tik milzīgam gribasspēkam, ticībai, sapratnei, mērķim un Dievišķām kvalitātēm jābūt un jāveidojas, lai apzinātos, ka ne mani- kā Dvēseli, bet sušķus dzīve slāna.Kad viss aptumšojas, liekas, ka izvēles nav, jo ne stariņa neredzi un ieej tajā tumsā. Jūs tik daudz mācat, kā būt tajā vai neaiziet līdz tam un tāpat liekās neko neesmu iemācījusies. Jo paliek aizvien spēcīgāki "izsitieni" dzīves procesos kopumā. Paldies par šo redzējumu!


Es: Jā, tā viss ir, kā rakstat! Izsitieni paliek spēcīgāki, jo vairāk tiek noaktivizēta lepnība,izpausmes, prasības caur procesiem darba un dzīves, uztverot uzvedībā, izjūtās daudz no tā kā Dievišķo.


S: Vai pareizi saprotu, ka savā uzvedībā un attieksmē pēdējā laikā esmu aktivizējusi lepnību utt.- zem karoga- ezotērikas mācības un garīgums- neapzinoties, ka tajā no Dievišķā esmu tālu? Tāpēc aktivizējas sušķi un dzīve slāna arvien stiprāk?


Es: Tas ir pilnīgi pareizi saprasts. Tas katrā ir aktivizējies visu laiku, tikai es to visādi Jums katrai slāpēju un vecināju iet savādāk. Tāpēc caurmērā visā varēja labi, veiksmīgi virzīties un veidot nākotni un sevi savādāku. Bet par to esmu saņēmusi naidu, iznīcību un kļūstu svešiniece un ienaidniece. Dzīves patiesā lappuse!


S: Pilnīga cilvēka apziņas degradācija. Tas tāpat kā ar Kristu. Bet kā tad vispār dzīvot un mācīt Skolotājiem? Un kā mācīties Skolniekiem? Jābūt kādam vidusceļam. Neapzinājos, ka tā procesi notiek. Lai Dievs man piedod un piedodiet, lūdzu, Jūs. Kā var veidoties tālāk mūsu attiecības? Es vēlos mācīties un nedarīt pāri Jums. Sadarboties- veidot un mācīties veidot skaistus procesus. Bet iet ar savu enerģiju, nevis Jūsu? Man tiešām ir pilnīga nesapratne, vai tas ir reāli iespējams?


Es: Ir jāmāca tik, cik cilvēks ir spējīgs izmainīt, bet kur tā robeža??? (Cilvēka gribā- izvēlē). Tam vajadzīgs būs daudzas dzīves garāks ceļš. Ja grib, spēj daudz. Nevar dot cilvēkam daudz, ja viņš neprasa. Viņam pašam jāgrib un jāupurējas, lai savas karmas izstrādātu, nevis savu dzīvi sakārtotu. Mana neatbilstamība, kad visu laiku vairāk esmu devusi, lai dzīvotu labāk un procesi visiem vēlamie notiktu, nekā prasījusi reālu attīstību un darbu, lai tas tiktu ieguldīts tajā, ko katrs vēlās. Labais dot tāpat ir jāmācās, kā darīt jebkuras lietas citas.
 Par Kristu Jūs ļoti precīzi pateicāt. Viņu arī uz zemes atsūtīja, lai parādītu kādas spējas cilvēkā ir vispār no Dieva dotas, lai cilvēki mācās un iet pie Mīlestības. Bet tā tumsonība ir tik liela un visapkārt, ka iznīcina….


S: Paldies Jums par pieredzi! Es iešu un neatlaidīšos. Pateicos par visām dotajām iespējām un piedzīvotajām patīkamajām izjūtām. Tie mirkļi stiprina un dod atkal spēku celties un iet. Caur Jums ir bijusi iespēja pieskarties skaistākajam, kas manā dzīvē ir bijis. Vienkārši paldies!


Es: Paldies par sapratnes meklēšanu!


S: Paldies par pacietību, pieņemšanu un Mīlestību!

​