PATIESĀ
CEĻA LAIMES SĒKLAS

Tu, iespējams, meklē atbildes uz jautājumiem – kā iepazīt un izprast sevi, kā veidojas Tavi dzīves procesi un kā tie mijiedarbojas ar Visuma kopējiem procesiem. Dziļi iekšēji ir vēlme dzīvot citādāk – gaišāk, brīvāk, radošāk, lai Tavi dzīves apstākļi veidotos veiksmīgi, un Tu justos harmonijā ar sevi, apkārtējiem un pasauli. Es, tieši tāpat kā Tu, esmu meklējusi atbildes uz šiem jautājumiem. Šie meklējumi ir bijuši nemitīgi, ceļi – ļoti dažādi, jo ir bijusi dziļa iekšēja vēlme atrast tās zināšanas, kas palīdzētu izprast manu patieso būtību un parādītu iespējas pietuvoties savai Dvēselei.

Ne mirkli neliek mierā sajūta, ka ir iespējams dzīvot iekšējā mierā un harmonijā, izjust gaišas un patīkamas izjūtas, vienlaikus būt fiziski veselai, spēcīgai un bagātai. Vēlos realizēt sevi dzīvē, piepildīt savus mērķus un piedzīvot gandarījumu, patiesu prieku un pilnības sajūtu, kas ved uz gaismu.

Vēlos dalīties ar Tevi ceļojumā, pa kuru mani Dievs ir vedis. Ar visu, ko esmu pieredzējusi, piedzīvojusi un izjutusi, ar atziņām, pie kurām esmu nonākusi. Es ticu, ka ar šīm zināšanām, kas patiesi izmainījušas manu dzīvi un padarījušas to daudz brīnišķīgāku, ir jādalās, lai arī citiem būtu iespēja piedzīvot šo pārvērtību spēku.

Jo apzinos, ko nozīmē meklēt, bet nerast atbildes. Ko nozīmē izmisums, nesapratne un neziņa par to, kā dzīvot tālāk.

CEĻŠ PIE SEVIS

Atceros, ka man bija tikai 6 gadi, kad naktīs, pamodusies, bieži jautāju sev: "Kā būs, kad nomiršu? Kas notiks ar mani? Kur es būšu? Kas ar manu ķermeni?" Šie jautājumi mani satrauca, jo atbildes nebija. Vai es esmu tikai fizisks ķermenis? Ko nozīmē dzīvot? Kā būs ar maniem tuvajiem cilvēkiem? Vai es viņus vēl satikšu? Šie jautājumi lika man meklēt kaut kādu dziļāku patiesību, kas mani nomierinātu.

Mana vecmamma bija ticīga, un viņa iepazīstināja mani ar citām realitātēm, kas kļuva par manu pirmo pieredzi ceļā uz iekšējo pasauli un attiecībām ar Dievu. Pusaudža gados mācījos baznīcas skolā, piedalījos grēksūdzēs un rožukroņa dziedājumos. Es apzinājos Dieva esamību un meklēju ceļu, kā iepazīt Dieva Mīlestību. Reiz pat gāju svētceļojumā uz Aglonu – tas bija neaizmirstams ceļojums un pieredze. Tomēr ar laiku man radās pretrunas starp to, ko piedzīvoju savā iekšējā pasaulē un to, ko piedāvāja baznīca. Sapratu, ka manas iekšējās sajūtas un dzīve nemainās tā, kā biju vēlējusies. Man šķita, ka ir jābūt citam ceļam.

Tad pienāca dzīves posms, kad ļāvos dzīves baudām, cerot, ka tās sniegs Dvēseles piepildījumu un laimi. Tomēr tas bija maldīgs ceļš. Līdz ar lielām izpriecām, dzīve kļuva tukša, un draugi nespēja dot iekšējo mieru. Bija īslaicīgs prieks, kas pārvērtās sāpēs un sevis šaustīšanas brīžos. Es jutu agresiju un neapmierinātību ar sevi un apkārtējiem. Sapratu, ka tā dzīvot nevaru. Jāmeklē ir risinājums.

Tādēļ man tika dots ceļš uz iekšējo izaugsmi un sevis izpēti caur psihoterapiju. Es mācījos atpazīt un pārveidot savas emocijas, meklējot cēloņus to rašanās avotos. Tomēr pēc diviem gadiem es sapratu, ka ir vēl kaut kas dziļāks. Mana iekšējā pasaule meklēja atbildes, kas neierobežojas tikai ar šo dzīvi. Sapratu, ka bez augstāka mērķa – tuvināties Mīlestībai, dzīvot saskaņā ar Visuma likumiem un izprast savu Dvēseli – šī ceļa izpratne nav pilnīga.

Paralēli psihoterapijai es apmeklēju jogas nodarbības. Pirmā lekcija man bija tik iedvesmojoša, ka tā mani aizkustināja līdz asarām. Sapratu, ka šī būs mana ceļa daļa, jo tās sniedza atbildes par iepriekšējām dzīvēm, karmas likumiem un ceļu uz dziļāku sevis izpēti un Dieva Mīlestību. 8 gadus es apguvu plašas vēdiskās zināšanas – pozitīvās domāšanas mākslu, ajūrvēdu, hatha jogu, astroloģiju, numeroloģiju, meditācijas mākslu. Taču pa šiem gadiem es sapratu, ka esmu aizgājusi no savas Dvēseles un sirds, jo zināšanas, tehnikas un materiālā dzīve bija kļuvušas svarīgākas nekā pati Dieva Mīlestība. Ego un lepnība bija pieauguši, bet tas nebija saskaņā ar Visuma likumiem.

Tālāk meklējumi aizveda mani uz Indiju un Nepālu, kur satiku viedus cilvēkus. Indijā es saņēmu palmu lapu, kas saturēja informāciju par manu dzīvi, nākotni un iepriekšējām dzīvēm. Tas bija vēl viens solis, lai meklētu atbildes, jo dzīvē bija pilnīgs apjukums. Palmu lapa sniedza šokējošas, bet arī mierinošas ziņas. Tomēr pēc atgriešanās no Indijas, dzīve tikai pasliktinājās – sākās depresīvs periods, Dvēsele jutās iesprostota, un es vairs nespēju brīvi virzīties uz priekšu.

Tad man atnāca informācija par Krija jogas meditāciju. Es sāku praktizēt šo meditāciju, taču sajutu, ka man trūkst skolotāja, kas būtu klātesošs un kurš palīdzētu virzīties pareizajā virzienā. Es satiku dažādus cilvēkus, kas redz iepriekšējās dzīves, bet informācija, ko saņēmu, neļāva man saprast, kā ar to strādāt un ko darīt tālāk.

Lasīju arī grāmatas – S. Lazareva, Kryon, N. D. Volšs, V. Megre, taču sapratu, ka man ir nepieciešams dzīvs kontakts ar cilvēku, kurš dzīvo Dieva Mīlestībā, Gaismā un Ticībā. Cilvēku, kas izpratis Dievišķo apziņu un dzīvo ar tīriem nolūkiem, mācot no savas pieredzes un dzīves, apliecinot, ka iespējams dzīvot citādi.

Un tad vislielākajā izmisumā es pievērsos dziļām un patiesām lūgšanām – no sirds un Dvēseles lūdzu Dievam, lai Viņš parāda man ceļu, kas varētu palīdzēt saprast, kā dzīvot, kā virzīties pa dzīvi un ko es visu laiku daru nepareizi. Un man tika dota iespēja! Uz manu darba vietu atnāca meitene ar auras fotogrāfiju, un es pirmo reizi fiziski ieraudzīju savu Smalko pasauli. Sākotnēji biju ļoti skeptiska, taču, kad saņēmu auras fotogrāfijas skaidrojumu, sēdēju un raudāju, jo tika pateiktas dziļas lietas. Meitene, kas sniedza šo informāciju, mani pārsteidza ar savu gaišumu, izturēšanos, enerģiju un drosmi nākt biznesa vidē ar zināšanām par enerģiju un Smalko pasauli. Vaicāju, kur viņa mācās, kurš ir viņas skolotājs, un izteicu vēlmi satikt šo cilvēku.

Pēc kāda laika Dievs man deva šo brīnišķīgo iespēju satikt šo cilvēku, kas tagad ir mana garīgā skolotāja – Mirdza. Tas bija 2010. gada septembrī. Kopš tā brīža mana dzīve ir mainījusies neticami. Mirdza man atklāja, kā paskatīties uz sevi, savas dzīves procesiem un Visuma likumiem citādāk. Man nāca atbildes, kāpēc līdz šim neesmu varējusi izveidot veiksmīgu savas dzīves ceļu un kāpēc manā dzīvē nāk tik daudz negatīvu pārbaudījumu.

Izrādījās, ka panākumu un veiksmes atslēga ir manās izjūtās, domās un attieksmē pret jebko šajā dzīvē – sevi, citiem cilvēkiem un apkārtējo pasauli. Veiksmīgu virzību nosaka nevis tas, ko es dzīvē daru, bet kādā veidā, ar kādu attieksmi, izjūtām un domām es virzos pa dzīvi. Tieši mana izjūtu un Dvēseles pasaule veido manu fizisko un materiālo dzīvi, nosaka manu dzīves ceļu.

Var meditēt stundām ilgi, bet, ja tu nosodi citus cilvēkus par to, ka viņi nemeditē, vai ja jūties pārāks, jo meditē, nav iespējams dzīvot harmoniski, jo tādējādi tu tikai pievelc savai dzīvei audzinošus apstākļus. Visas izjūtas, domas, izpausmes ir enerģija. Sāku iepazīt enerģiju pasauli, mācījos reģistrēt, kontrolēt un mainīt savas izjūtas, domas, attieksmi un izpausmes. Sāku mācīties ieraudzīt likumsakarības, kā tās ietekmē un veido manu dzīvi. Un patiesi, sākot apzināti kontrolēt un mainīt savas izjūtas, domas un izpausmes, piemēram, augstprātību, cilvēku nosodīšanu, klačas, mana iekšējā pasaule sāka mainīties – kļuva vieglāk un gaišāk ap Dvēseli, un sāka strauji mainīties arī dzīves apstākļi. Sākās sakārtošanās tajās dzīves jomās, kuras gadiem ilgi bija “iesaldētas”.

Es sāku uzņemties atbildību par visu, kas notiek manā dzīvē, un meklēt atbildes sevī – ar ko esmu piesaistījusi konkrētus cilvēkus, notikumus un apstākļus. Sāku apzināties, ka es pati veidoju savu dzīvi un man vienmēr ir izvēle – kā dzīvot, ar kādu attieksmi, emocijām, ar ko satikties, kādā vidē atrasties. Es sāku mācīties ņemt ārā no savām enerģētiskajām struktūrām to, kas ir saveidots nevajadzīgs, un vietā veidot pozitīvas un vajadzīgas struktūras. Cik laba bija tā sajūta, kad vairs nemeklēju savu dzīves apstākļu cēloņus astroloģiskajās planētās, nenovirzu atbildību par savu dzīvi uz planētām, bet meklēju atbildes sevī! Sāku iepazīt savas enerģētiskās struktūras, saprast, kā tās izstrādāt un mainīt. Un tas viss ir reāls, saprotams, sajūtams, un ar to var strādāt, mainīt sevi un savu dzīvi.

Iepazinos ar mūziku un video, kas radīta Visuma enerģiju vibrācijās. Man radās iespēja piedalīties mūzikas un video meditācijās, kurās piedalījās ļoti spēcīgas un smalkas enerģiju vibrācijas. Tās palīdzēja iepazīt citu apziņas stāvokli, kurā pati nekad nevarēju ieiet meditācijā. Tā bija brīnišķīga iespēja iepazīt dziļāk sevi, izjust un apzināties citādāku sevi, kā arī sajust saskarsmi ar savu Dievišķo sākumu. Šīs izjūtas bija ļoti dziļas, tās sniedza neizsakāmu mieru, harmoniju un pilnības sajūtu, mudinot pilnveidot sevi, mainīt sevi, kļūt gaišākai un patīkamākai. Tās attīra no negatīvām izjūtām, atbrīvo prātu no piesaistēm materiālajai pasaulei un ļauj iepazīt Dvēseles brīvību un lidojumu. Tas ir brīnišķīgs ceļojums pie sevis.

Protams, izmaiņas visās jomās nenotiek ātri. Ir vajadzīga pacietība, neatlaidība un ticība. Pakāpeniski, pilnveidojot sevi, sāk šķīst nevēlamās struktūras, un vēlamie procesi sāk notikt. Tagad es skaidri apzinos, ka gribasspēks, neatlaidība, ticība un virzība būs tie, kas veidos manu dzīvi, nevis karmiskās struktūras. Ja ūdens pa pilītei spēj sašķelt akmeni, tad cilvēka griba un neatlaidība var sasniegt vēl vairāk!

Esmu pateicīga Dievam par iespēju satikt cilvēkus, kas dzīvo saskaņā ar Visuma likumiem, dzīvo Dieva Mīlestībā un dalās savās zināšanās. Tas sniedz iespēju katram iepazīt patieso sevi, savu Smalko pasauli, dzīvot gaišās un patīkamās izjūtās un rast līdzsvaru starp fizisko un garīgo attīstību.

Meklējiet, un jums tiks dots; klauvējiet, un jums tiks atvērtas durvis!

Novēlu jums patīkamu ceļu pie sevis – uz savas sirds un Dvēseles gaismu un brīvību!

Patiesā cieņā, Iveta