KAS IR
MEDTĀCIJA

Dvēsele ir mūsu izjūtu pasaule un tā vada mūsu dzīvi. Jo vairāk Dvēselē ir harmonisku mīlestības izjūtu, jo veiksmīgāk veidojas mūsu dzīve un efektīvāk varam sasniegt savus mērķus.

Meditācija ir prakse, kuras laikā cilvēks mācās atbrīvot savu prātu, apzināti nonākt „šeit un tagad“pie sevis patiesā un pilnveidot savu Dvēseli uz Mīlestību. Tā ir iespēja atslēgties no fiziskās un materiālās pasaules, iepazīt savu smalko enerģētisko pasauli un rast risinājumus aktuāliem dzīves jautājumiem.

​LAWIO meditācijās izmantojam spēcīgu instrumentu – īpašu Aktavio Lioss mūziku, video un dabas skaņas. Šie muzikālie darbi ir radīti smalkās Visuma enerģijās – harmonijā un mīlestībā. Sadarbojoties ar tiem, cilvēks spēj ātrāk, vieglāk un efektīvāk atbrīvot un attīrīt savu smalko enerģētisko pasauli no pagātnē sakrātām negatīvām domām un izjūtām un piepildīt to ar harmoniskām mīlestības izjūtām.

KĀPĒC VAJAG MEDITĀCIJU

Ikdienā cilvēks dzīvo neapzināti – neapzinās savas rīcības, vārdus, domas un izjūtas. Cilvēks pastāvīgi atrodas savā prātā - domās, kas nepārtraukti mainās, pārdzīvo par pagātni, izjūt neapmierinātību ar tagadni un baidās par nākotni. Prāts ir stresā un haosā, pārņemts ar ierastiem uzskatiem par dzīvi, pagātnes pieredzi, sabiedrības programmām, bailēm, pienākumiem, rūpēm un raizēm.

Domas un izjūtas ir ļoti spēcīga enerģija, kas materializējas un realizējas cilvēka dzīvē. Kādas ir Tavas domas un izjūtas, tāda ir Tava dzīve! Neapzināta prāta un izjūtu darbība dzīvē rada to, ko cilvēks nemaz negrib - ciešanas, sāpes, neveiksmes un haosu.

Ja Tu vēlies uzlabot savu dzīvi, sāc dzīvot apzināti – domāt par to, ko Tu vēlies, un izkopt savu izjūtu pasauli uz mīlestību.

​Kāpēc cilvēkam dzīvē rodas negatīvas domas un izjūtas?

Idelizācijas un pieķeršanās fiziskai un materiālai pasaulei rada cilvēkā negatīvas domas un izjūtas.

Iealizācija ir tas, bez kā cilvēks nevar iedomāties savu dzīvi Pieķeršanās nozīmē, ka cilvēks ir pieķēries noteiktiem dzīves uzskatiem, rakstura īpašībām, vērtībām, lietām vai cilvēkiem un nespēj no tiem atteikties.

Ja reālā dzīve neatbilst cilvēka idealizāciju un pieķeršanās modelim, cilvēks ļaujās negatīvām domām un izjūtām un attālinās no Mīlestības.

KĀ DARĪT MEDITĀCIJU

Meditācijas prakses laikā meditācijas vadītājs vada cilvēka apziņu tā, lai palīdzētu cilvēkam atbrīvot prātu un atslēgtu to no ikdienas domām, pieķeršanām un idealizācijām fiziskai un materiālai pasaulei.

Tad cilvēka apziņa tiek vadīta vēlamā un pozitīvā virzienā – zemapziņā pie patiesā sevis. Tā ir iespēja izjust klusumu, mieru, atpūtu, līdzsvaru, apzināties sevi un savu dzīvi.

Zemapziņā cilvēks tiek vadīts uz harmoniskām enerģiju plūsmām, kas raisa mīlestības izjūtas Dvēselē pret sevi, apkārtējiem cilvēkiem, savu dzīvi un pasauli. Tā ir iespēja domāt radošas un pozitīvas domas un pieskarties labestībai, cilvēcībai un mīlestībai - izjūtām, kurām ikdienā paskrien garām vai nemaz nepazīst.

CIK BIEŽI DARĪT MEDITĀCIJU

Meditācijas prakses ieteicams veikt regulāri - rītos un vakaros. Tas palīdz ikdienā uzturēt savu enerģētiku – domas un izjūtas līdzsvarā un harmonijā.

No rīta ieteicams praktizēt meditācijas, lai pozitīvi noskaņotos jaunai dienai un pateiktos par dzīvē dotajām iespējām. Vakaros ieteicams praktizēt meditācijas, lai atbrīvotu prātu un izjūtas no ikdienas rūpēm un raizēm, palūgtu piedošanu par dienā pieļautajām kļūdām un pateiktos par piedzīvoto un dzīves mācībām.

Meditē tik bieži, līdz Tu spēj apzināti vadīt savu dzīvi un sasniegt savus mērķus - esi brīvs no nevēlamām un negatīvām domām un izjūtām un spēj domāt par to, ko Tu vēlies un izjust Dvēselē mīlestību.

Par to, kā veidojas cilvēks un viņa dzīves apstākļi, iespējams uzzināt LAWIO studijā.

​

MEDITĀCIJA AR LIOSS AKTAVIO VIDEO

Cilvēks ir kā trauks, kurā jau piedzimstot ir informācija un enerģija. Šī trauka saturs visu laiku jāuzlabo, jāattīsta, jāpilnveido.

Ja nonākam labos apstākļos un sākam tos baudīt, bet nepilnveidojam uz uzlabošanu, tad nāk audzināšana. Jo pamazām uzaktivizējas negatīvais, iepriekš sakrātais.

​Meditācijās notiek cilvēka prāta “atraušana” no sadzīves domām, atbrīvošana no domu skrējiena un dabas ainavu vizualizācija. Caur šo vizualizāciju cilvēks sāk savu Dvēseli iepazīt, veidot tajā to, kas tur ir nepieciešams – līdzsvars, harmonija, stabilitāte, mīlestība, ticība, pazemība.